Eiropas spēlētāji drīz varētu iegūt iespēju atgūt naudu, kas zaudēta ārvalstu azartspēļu vietnēs, ja tiks pieņemts Eiropas Savienības Tiesas ierosinātais lēmums.

Saskaņā ar ierosināto juridisko interpretāciju ES tiesneši varētu iesaldēt to azartspēļu uzņēmumu banku kontus, kuri nav reģistrēti Eiropas Savienībā, pat ja pret tiem ārpus ES robežām notiek bankrota procedūras.

5. martā atzinumu sniedza Eiropas Savienības Tiesas ģenerāladvokāts Rimvydas Norkus.

Pēc viņa domām, ES tiesas varētu iesaldēt ārpus ES teritorijas darbojošos azartspēļu uzņēmumu kontus pat bankrota procedūras laikā.

Lietā C-716/24 tiek izskatīts, kā šādos gadījumos piemērojami Eiropas noteikumi par parādu piedziņu.

Viss sākās ar kādu vācu spēlētāju, kurš iesniedza prasību pret Kurakaso licencētu azartspēļu vietni, cenšoties atgūt aptuveni 57 000 eiro zaudētos līdzekļus.

Lai gan šis atzinums vēl nav galīgais spriedums, tam būs liela ietekme uz tiesas galīgo lēmumu, kas, visticamāk, tiks pieņemts vēl 2026. gadā.

Spēlētājs iesniedza prasību pret uzņēmumu DX Ltd NV, kas reģistrēts Kurakaso.

Vācijas tiesa pieņēma lēmumu spēlētāja labā, jo uzņēmums neieradās tiesā, lai aizstāvētu savu pozīciju.

Pēc sprieduma pasludināšanas spēlētājs mēģināja atgūt naudu, lūdzot iesaldēt banku kontus Kiprā, kuri, kā tiek uzskatīts, piederēja operatoram. Šim nolūkam tika izmantots Eiropas kontu iesaldēšanas mehānisms.

Šis pasākums ļauj ES tiesām uz laiku iesaldēt līdzekļus banku kontos citās dalībvalstīs, līdz strīds tiek atrisināts.

Šādu noteikumu mērķis ir novērst līdzekļu pārvietošanu vai slēpšanu tiesvedības laikā.

Situācija kļuva sarežģītāka, kad azartspēļu operators no Kurakaso paziņoja par bankrotu.

Tā kā šī jurisdikcija nepakļaujas ES tiesību sistēmai, ES bankrota noteikumi automātiski neattiecas.

Tādēļ radās būtisks jautājums: vai ārpus ES robežām uzsāktā bankrota procedūra būtu jāattur ES tiesas no banku kontu iesaldēšanas Eiropas Savienībā?

Rimvydas Norkus norādīja, ka lēmumi par kontu iesaldēšanu nedrīkst tikt automātiski apturēti tikai tāpēc, ka ārpus ES robežām ir uzsākta bankrota procedūra.

Ja valsts tiesību akti atzīst ārvalstu bankrota procedūru, ES tiesas tomēr var iesaldēt kontus Eiropas Savienības teritorijā.

Tas ir loģiski, jo ES drošības pasākumi tika izveidoti, lai kreditori varētu aizsargāt savus līdzekļus visās dalībvalstīs.

Ja tiesām būtu jāatsakās pieņemt šādus lēmumus vienīgi ārvalstu bankrota procedūras dēļ, sistēma zaudētu efektivitāti.

Svarīgi ir tas, ka šādi lēmumi par līdzekļu iesaldēšanu ir pagaidu rakstura. To mērķis ir nodrošināt līdzekļus līdz galīgā tiesas lēmuma pieņemšanai.

Iespējamie konflikti starp ES nolēmumiem un ārvalstu bankrota procedūrām būtu jāizskata izpildes posmā, nevis nolēmuma pieņemšanas brīdī. Šāda pieeja ļauj vispirms nodrošināt līdzekļus un tikai pēc tam atrisināt tiesiskās kolīzijas.

Šis viedoklis var būtiski ietekmēt azartspēļu operatorus, kuri darbojas ārpus ES robežām, bet apkalpo spēlētājus no Eiropas.

Daudziem no šiem uzņēmumiem ir licences tādās jurisdikcijās kā Kuracao, tomēr to finanšu infrastruktūra bieži darbojas Eiropā.

Finanšu centri, piemēram, Malta, Luksemburga, Īrija vai Kipra, bieži tiek izmantoti maksājumu apstrādei un banku darījumiem.

Tas nozīmē, ka pat bez licences konkrētā ES valstī operatori joprojām izmanto Eiropas finanšu sistēmu.

Tomēr saskaņā ar jauno pieeju šī sistēma vairs nevar nodrošināt pilnīgu aizsardzību pret tiesiskām darbībām.

ES tiesas varētu iesaldēt līdzekļus Eiropas banku kontos, ja spēlētāji iegūtu tiesas rīkojumus pret šīm uzņēmējsabiedrībām.

Nesen notika vēl viena izmaiņa, kas spēlētājiem atvieglo prasību celšanu pret uzņēmējsabiedrībām, kas piedāvā tiešsaistes azartspēles.

2026. gada janvārī Tiesas palāta pieņēma spriedumu lietā C-77/24, kas pazīstama arī kā Wunner lieta.

Šis spriedums apstiprināja, ka spēlētāji var atsaukties uz savas valsts tiesību aktiem, cenšoties atgūt naudu no operatoriem, kuriem nav licences konkrētajā valstī.

Tiesa piekrita Austrijas tiesu viedoklim, ka, lai gan ES nav vienotas azartspēļu regulēšanas sistēmas, patērētāju aizsardzības un civiltiesību normas joprojām var piemērot.

Šīs juridiskās izmaiņas nozīmē, ka darbības veikšana Eiropas tirgū ārvalstu azartspēļu uzņēmumiem var kļūt grūtāka.

Ja lietā C-716/24 tiks pieņemts ģenerāladvokāta atzinums, spēlētājiem būs vieglāk atgūt līdzekļus pat tiesvedības laikā.

Eiropas Savienības Tiesas galīgais spriedums būtu jāpaziņo 2026. gadā.

Saskaņā ar praksi tiesa bieži ņem vērā ģenerāladvokāta atzinumu, tāpēc šim atzinumam var būt izšķiroša nozīme galīgā sprieduma pieņemšanā.