Kazino leģendas: ceļojums uz eksotiskajiem Lasvegasas, Monako un Makao kazino

Ir dažas vietas pasaulē, kuru reputācija pārsniedz modes tendences, ekonomiskās lejupslīdes un mainīgās gaumes. Lasvegasa, Monako un Makao ir trīs no tām — katra no tām veidojusies, ietekmējoties no atšķirīgas kultūras, atšķirīgas laikmetas un atšķirīgas izpratnes par to, kādam jābūt azartspēļu piedzīvojumam. Ja jūs kādreiz esat bijuši ziņkārīgi uzzināt, kas šos leģendāros kazino atšķir no visa pārējā, šī ir laba vieta, no kuras sākt.

Nedaudzas vietas ir pārveidojušās tik pilnīgi vai apzināti kā Lasvegasa. Tas, kas sākās kā neliela dzelzceļa pietura Nevadas tuksnesī, dažu desmitgažu laikā kļuva par vienu no visvairāk apmeklētajām pilsētām pasaulē.

1946. gadā atklāto „Flamingo” viesnīcu, kas ir slavena ar savu saistību ar gangsteri Bugsy Siegelu, bieži min kā brīdi, kad Lasvegasa pārstāja būt tikai pieturvieta un kļuva par galamērķi. Stāsts vēsta, ka Siegelis projektā ieguldīja miljonus, pieprasīja tikai vislabākos materiālus un tika nogalināts, pirms paspēja redzēt tā panākumus. Vai šī versija ir pilnīgi precīza, ir apstrīdams jautājums, taču tā atspoguļo kaut ko patiesu par agrīno Lasvegasu — to uzcēla cilvēki, kuri bija gatavi riskēt ar visu.

Kā norādījis Deivids G. Švarcs (David G. Schwartz), Nevadas Universitātes Lasvegasas filiāles Azartspēļu pētniecības centra direktors un grāmatas „Roll the Bones: The History of Gambling” autors, Lasvegasa guva panākumus nevis vienkārši tāpēc, ka tur azartspēles bija legālas, bet tāpēc, ka pilsēta bija apņēmusies radīt visaptverošu izklaides pieredzi — tādu, kādu Amerika līdz tam nebija redzējusi.

Šo mērogu ir grūti aprakstīt, kamēr pats neesi stāvējis uz „Strip”. Dažos kūrortos ir vairāk nekā 3000 numuru, veselas iepirkšanās ielas un vairāki kazino stāvi, kuriem, šķiet, nav redzamu robežu.

Pavadot tur laiku, uzmanību piesaista dažas lietas:

• Lielākajā daļā kazino nav pulksteņu, un dabiskā gaisma tiek samazināta līdz minimumam — laiks šķietami pazūd
• Spēļu klāsts ir milzīgs — sākot no spēļu automātiem ar niecīgām likmēm līdz pokera zālēm ar augstām likmēm
• Izklaide ir iekļauta pašā arhitektūrā — strūklakas, akrobātu šovi, tematiskās viesnīcas un koncerti ir daļa no viena kopuma

Ir vērts atzīmēt, ka pēdējos gados Vegasai nav trūcis izaicinājumu. Daži analītiķi ir apšaubījuši, vai pilsētas izaugsmes modelis ir ilgtspējīgs, jo īpaši tāpēc, ka ir parādījušies jauni galamērķi, piemēram, Makao un Singapūra. Tomēr tā joprojām ir etalons, ar kuru tiek salīdzināti visi pārējie kazino galamērķi.

Monako varbūt ir mazākā valsts pasaulē, taču uz vienu kvadrātkilometru tajā ir vairāk azartspēļu prestiža nekā gandrīz jebkur citur. Atmosfēra šeit ir pavisam citāda.

1863. gadā atklātais Montekarlo kazino netika būvēts, lai izklaidētu tūristus — tas tika uzcelts, lai glābtu valdošo ģimeni no finansiāla sabrukuma. Grimaldi ģimene, kas valdīja Monako, bija tuvu bankrotam, kad pasūtīja šo projektu, un šis risks atmaksājās tādā veidā, kas joprojām raksturo šo firstisti.

Jau vien arhitektūra vien ir vērta apmeklējuma. „Belle Époque” stila kolonnas, krāsotie griesti, lustras un terase ar skatu uz Vidusjūru rada sajūtu, ka šī vieta ir nevis kazino, bet drīzāk 19. gadsimta pils, kurā gadījies būt ruletes galdiem.

Viena detaļa, kas bieži pārsteidz apmeklētājus, ir tas, ka Monako pilsoņiem likumā ir aizliegts spēlēt azartspēles savā pašu kazino. Šis noteikums tika ieviests, lai pasargātu vietējos iedzīvotājus no uzkrājumu zaudēšanas, kas liecina par to, ka kazino vienmēr tika uztverts kā vieta ārzemniekiem, nevis kā sabiedrības atpūtas vieta.

Grūti ignorēt plašāko kultūras kontekstu. „Grand Prix“ trase ved garām pašam kazino. Ostu pilda luksusa jahtas. Kazino ir tikai viens elements plašākā bagātības un greznības ekosistēmā. Ja Lasvegasa ir demokrātiska savā pievilcībā — visi ir laipni gaidīti, viss ir skaļš —, tad Monako ir tās pretmets. To liecina jau vien apģērba kods.

Dažos aspektos Makao ir visfascinējošākais gadījums no šiem trim. Jau 2006. gadā tā apsteidza Lasvegasu pēc kopējiem azartspēļu ieņēmumiem, un savā augstākajā punktā tā ģenerēja vairākas reizes lielākus ieņēmumus nekā Nevadas pilsēta. Šāda veida izaugsme nenotiek nejauši.

Makao azartspēļu vēsture sniedzas līdz 1850. gadiem, kad Portugāles koloniālā valdība to pirmo reizi legalizēja kā ieņēmumu avotu. Vairāk nekā gadsimtu vienam uzņēmumam piederēja monopols, tādējādi nozare palika salīdzinoši ierobežota. Tas krasi mainījās 2002. gadā, kad valdība atvēra tirgu ārējiem operatoriem.

Desmit gadu laikā uz uzpildītās zemes gar tā saukto „Cotai Strip” parādījās milzīgi kūrortu kompleksi — tie tika projektēti, lai konkurētu ar jebko Lasvegasā un daudzos gadījumos pat fiziski to pārspētu.

Dominējošā spēle Makao ir bakara, kas veido lielāko daļu no kazino ieņēmumiem. To lielā mērā nosaka ķīniešu kultūras preferences — bakara tiek uzskatīta par instinkta un likteņa spēli, nevis par tīru nejaušību. VIP zāļu kultūra, kurā lielos spēlētājus apkalpo ar neparastu viesmīlību, neatgādina neko Monako vai Lasvegasā.

Šeit ir aptuvena priekšstata par to, kā šīs trīs vietas salīdzinās:

Pēdējos gados Makao ir aktīvi centusies dažādot savu piedāvājumu, veicot ievērojamus ieguldījumus izklaides jomās, kas nav saistītas ar azartspēlēm, lai samazinātu atkarību tikai no kazino ieņēmumiem. Vai šī pārmaiņa mainīs šīs vietas tēlu vai vienkārši to papildinās, vēl ir jāredz.